Akadēmiskais centrsAizvadīts EEA-RESEARCH-64 projekta “EditGrass4Food” atklāšanas pasākums
EEZ-NOR projekta EditGrass4Food ( EEA-RESEARCH-64) publiskais atklāšanas pasākums notika Latvijas Universitātē šī gada 8. oktobrī. Uz labi apmeklēto pasākumu bija ieradušies visu četru valstu sadarbības partneri, Valsts izglītības attīstības aģentūras un Finanšu ministrijas pārstāvji, kā arī interesenti no LU fakultātēm un zinātniskajiem institūtiem.
Pasākuma sākumā projekta vadītājs, LU asociētais profesors Nils Rostoks iepazīstināja ar projekta mērķi, uzdevumiem, kā arī plānoto pētījuma gaitu.
Daudzgadīgā airene (Lolium perenne) ir daudzgadīga graudzāle ar plašu pielietojumu dzīvnieku barībā un zālienu veidošanā, taču tā nav pietiekami labi adaptēta Baltijas un Ziemeļvalstu klimatiskajiem apstākļiem, kas turklāt mainās klimata izmaiņu ietekmē. Lai uzlabotu daudzgadīgās airenes adaptācijas spējas sausuma un zemas temperatūras stresa apstākļiem paredzēts veikt plašu pētījumu, kurā noskaidrotu ģenētiskos faktorus, kuri ietekmē auga pielāgošanās spējas. Šim nolūkam paredzēts izmantot genoma rediģēšanas metodi, par kuras atklāšanu 2020. g. tika piešķirta Nobela prēmija ķīmijā.
Dr. Rostoks iepazīstināja ar šīs metodes būtību un pastāstīja par tās potenciālajiem pielietojumiem zinātnē un augu selekcijā. Ņemot vērā, ka metode saistīta ar mērķtiecīgu un precīzu modifikāciju veikšanu genomā, tika apspriesti arī biodrošības aspekti, kas saistīti ar genomiski rediģētu augu riska novērtējumu.
Foto: Dacīte Beķere
Kā nākamā atklāšanas pasākumā uzstājās Lietuvas lauksaimniecības un mežsaimniecības pētniecības institūta vadošā pētniece Kristina Jaškūnė, kura sīkāk pastāstīja par klimata izmaiņu potenciālo ietekmi uz daudzgadīgo aireni, kā arī iepazīstināja ar šo lauksaimniecības kultūru. LAMMC projekta ietvaros veiks esošo daudzgadīgās airenes šķirņu, kā arī mutanto augu fenotipisko novērtēšanu, lai izvērtētu ģenētisko faktoru ietekmi uz fenotipa variāciju. Uzsvēra, ka šī projekta rezultāti ļaus izstrādāt efektīvākas daudzgadīgās rijējzāles audzēšanas shēmas, kas nodrošinās kultūraugus ar labāku pielāgošanos klimatam.
Foto: Dacīte Beķere
Pēc tam uzstājās Norvēģijas dzīvības zinātņu universitātes zinātniskais līdzstrādnieks Mallikarjuna Rao Kovi, kurš iepazīstināja ar plānotajiem Lolium perenne transkriptomas pētījumiem, tai skaitā iezīmēja augu materiāla iegūšanu noteiktā stresa apstākļos, RNS izdalīšanas un sekvencēšanas protokolus, kā arī pastāstīja par pieredzi transkriptomas datu bioinformātiskajā analīzē un diferenciāli ekspresēto gēnu klasifikācijā. Viņš norāda, ka nākotnē, pateicoties šim projektam ir paredzēta jaunu integrētu audzēšanas tehnoloģiju ieviešana, lai paātrinātu ģenētisko ieguvumu.
Foto: Dacīte Beķere
Seminārs noslēdzās ar projekta dalībnieku un klausītāju diskusiju.
Papildus projekta publiskajam atklāšanas pasākumam dalībnieki gan 7., gan 8. oktobrī apsprieda projekta realizācijas tehniskos un administratīvos jautājumus.
Par projektu
Projekta mērķis ir uzlabot daudzgadīgās airenes adaptācijas spējas sala un sausuma stresa apstākļiem, ņemot vērā notiekošās klimata pārmaiņas. Pētījuma gaitā plānots noskaidrot, kādi daudzgadīgās airenes gēni ir atbildīgi par auga izturību pret abiotisko stresu. Tālāk paredzēts izmantot modernās genoma rediģēšanas metodes, par kuru atklāšanu 2020. g. tika piešķirta Nobela prēmija ķīmijā, lai iedarbotos uz konkrētiem gēniem un izmainītu to darbību. Tādējādi sagaidāms, ka tiks izmainīta daudzgadīgās airenes abiotiskā stresa izturība. Projekta īstenošana uzsākta 2021. gada 1. maijā un ilgs līdz 2024. maijam. Kopējais projekta finansējums ir 1 000 000 eiro.
Par grantiem
Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas granti ir finansiālais atbalsts, ko sniedz Islande, Lihtenšteina un Norvēģija (donorvalstis), baltoties uz 2010. gada 28. jūlijā parakstīto līgumu starp donorvalstīm un Eiropas Savienību par grantu ieviešanai paredzētā finansējuma piešķiršanu jaunajā 2014.–2021. gada periodā.
Par Latvijas Universitāti
Latvijas Universitāte nemainīgi bijusi Latvijas nacionālā, vadošā un ietekmīgākā augstskola. Tā ir lielākā plaša profila universitāte Latvijā, kurai ir nozīmīga vieta ne tikai visas izglītības sistēmas attīstībā, bet arī kopējā valsts ekonomikas izaugsmē. Pašlaik Torņakalnā tiek attīstīts LU Akadēmiskais centrs, kas kļūs par vienu no Ziemeļeiropā modernākajiem studentu un pētniecības centriem. Šobrīd tur atrodas Dabas māja un Zinātņu māja, nākamā durvis vērs Rakstu māja.
Links uz ziņu Bioloģijas fakultātes mājas lapā: https://www.bf.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/68268/